Sajaukt, sajaukt un vēlreiz sajaukt - laipni lūgti Malakā!

Viss plūst un mainās, taču nemainīgi paliek viens - ikkatru piektdienu mēs metamies aizvien jaunos piedzīvojumos. Sajauciet kafiju ar tēju, malajiešus ar ķīniešiem, angļus ar indiešiem, sauli ar lietu - un jums būs priekšstats par seno pilsētu Malaku. Un vēl noteikti dziediet - jo malakaieši dievina karaoki! Aidā uz Malaku kopā! 

Jau kopš senseniem laikiem Malakas šaurums ir bijis ķīniešu un indiešu tirgotājiem ļoti nozīmīgs tirdzniecības ceļš, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka šauruma abās pusēs sāka izveidoties lielas apmetnes. Daudzu gadsimtu gaitā valstis veidojās un bruka, taču patiesi lielāko varenību ieguva Malakas sultanāts ar brīnišķīgo galvaspilsētu Malaku. Pēc portugāļu iebrukuma 1511. g. aizsākās valsts koloniālais periods. 1963. g. Malaizija atguva savu neatkarību, taču Malakā joprojām var manīt visu valdinieku un laikmetu atblāzmas. Te ir sajaucies viss - kultūras, valodas, arhitektūras stili. Mūs gaida patiesi aizraujošs ceļojums, šķetinot šo miksli!

Esot Malakā , ir jāizmēģina kas ļoti īpašs. Nu mūsu ceļotāji Aija un Jānis ir to laimīgo vidū, kas var lepoties ar to, ka ir vizinājušies ar malakaiešu lepnumu - trīsriteni. Un to, ka tas ir vietējo lepnums, var redzēt ar neapbruņotu aci - šie trīsriteņi ir izrotāti cits par citu krāšņāk un pamanāmāk. Vietējie iedzīvotāji lepojas ar savu darbu, tāpēc arī trīsriteņi ir tik daiļi izdekorēti. Lai gan Aija atzina, ka daiļums robežojas ar bezgaumību, tomēr tas neliedz tiem veltīt apbrīnas pilnus skatus!

Malaka agrāk bija ārkārtīgi slavena, pateicoties savām garšvielām. Mūsu lieliskais gids Pols pārsteidza ar tādu faktu, ka 15. gs. 1 kg vietējo piparu, nogadātu mūsu pusē, bija viena kilograma zelta vērtībā! Absolūti eksluzīva prece, par kuras zādzību varēja arī nogalināt! Dodies ar mums tālāk un Tu redzēsi aizsargājamos dzīvniekus - varānus, kurus, kā izrādās, agrāk bez ierunām ēda visi! Mums patīk tos redzēt dzīvelīgus, laiskojoties upes krastos, tapēc doma par to ēšanu uzdzen šermuļus. Par laimi, mūsdienu malakaiešu kulinārijas gaume nav tik esksotiska, taču ēdieni tāpat ir ļoti garšīgi - rīsu vistas bumbiņas, satē, karameles no palmu cukura...Mmmm, baudam kopā!

Vēsturiski 1403. gadā Malaizijā sākās ķīniešu klātbūtne, ierodoties pirmajam oficiālajam Ķīnas pārstāvim. Kopš tiem laikiem ķīnieši te uz dzīvi sāka apmesties aizvien vairāk. Malakas sultāns, lai nostiprinātu ekonomiskās un politiskās attiecības ar Ķīnu, apņēma par sievu ķīniešu princesi. Pakāpeniski ķīniešu kultūra un tradīcijas ieplūda vietējā dzīvē. Tieši te, Malakā, uzradās pirmie Malaizijas ķīnieši, kuru skaits sasniedz jau gandrīz 7 miljonus! Jāatzīst, ka malaizieši un ķīnieši visnotaļ labi sadzīvo. Malakā pat ir uzbūvēta ēka, kas simbolizē Ķīnas un Malaizijas draudzību. Lūko, cik tā skaista!

Dosimies aplūkot senāko ķīniešu templi Malaizijā. Pols mūs informēja, ka tas ir vienīgais templis, kurā ir apvienots budisms, daoisms un konfūcisms. Un šis fakts, kā izrādās, ir liels retums Malaizijā. Ar kuru kāju un kādā veidā jāieiet ķīniešu templī? To pavēstīsim Tev video!

Kā zināms, budismu, konfūcismu un daoismu bieži sauc par ētiskām reliģijām, jo tajās nav dieva un priekšplānā tiek virzīti ētiskie ideāli, kas ticīgos saista ar visuma vienotību. Budisms sludina - katrs cilvēks var sasniegt apgaismību, atsakoties no pasaulīgām vertībām, meditējot un ievērojot pašdisciplīnu. Daoisma koncepcija - pasaulē viss ir relatīvi un tāpēc pieņem to tādu, kāda tā ir. Konfūcisma pamatā ir pienākuma, goda, cieņas pret vecākiem cilvēkiem un ziedošanās principi. Dodies ar mums, lai ietītos harmonijas un absolūta miera plīvurā...

Beidzot! Nu ir pienācis laiks, lai nobaudītu unikālo dzērienu Tam - kafijas un tējas maisījumu, kas radies tieši šajā reģionā. Iespējams, ka pirmais, kas Tev ienāks prātā - vai to vispār var iedzert? Taču tici mums, tas bija neatkārtojams! Aijas izsauciens, ''Ārprāc, cik garšīgi!'', to vēl tikai vairāk apstiprina.

Pilsētā, kur tik ļoti mīl visu sajaukt, ir radusies Baba Ņuņa kultūra. Šī unikālā tauta radusies , kad tie paši ķīnieši, kas ieradās 15. gs., apprecēja vietējās meitenes. Nosaukums pastiprina ziņkāri, tāpēc dodamies uz Etnogrāfisko māju - muzeju, kurs mūs sagaida satriecošā un dzīvespriecīgā muzeja saimniece Sabrina. Sabrina, smiekliem pavadot, pavēstīs, kā dzīvoja un kādām kultūras paražām sekoja Babas (vīrieši) un Ņunas (sievietes). Jāatzīst, ka savstarpējās attiecības bija ļoti konservatīvas un, šķiet, mūsdienām gluži neatbilstošas. Skaties video un Tu redzēsi, kā mūsējie iejutās Babas un Ņuņas tēlā!

Lai gan Sabrina minēja, ka jaunā paaudze diemžēl vairs neievēro senās tradīcijas, mums tomēr izdevās atrast cilvēku, kam joprojām tuvas Baba Ņuņas tradīcijas. Iepazīsties, Reimonds Jeo - kurpnieks trešajā paaudzē. Reimonda nodarbošanās ir unikāla - viņš ar rokām veido no pērlītēm izšūtas kurpes, kas agrāk noteikti bija katras sevis cienošas Ņuņas kolekcijā! Satriecoši - katra kurpe kā atsevišķs mākslas darbs! Zīmīgi, ka katrai Ņuņai bija jāprot izgtavot tādu kurpju pāri. Pirms kāzam topošajam vīram visupirms bija jāredz līgavas kurpju pāris un tikai tad jāpieņem lēmums, vai viņa ir gana laba. Pavisam nopietni! Reimonds mums izstāstīs arī par kādu visā pasaulē zināmu, taču tāpat prātam neaptveramu ķīniešu tradīciju - ''Sasaitētās pēdas''. Šis gan Aiju un Jāni šokēja ne pa jokam!

Izejot no Reimonda darbnīcas, mūs pārsteidz tumsa. Pilsētas naktsdzīve ir sākusies! Viss čum, mudž un kūsā! Pastaigājoties pa ielām, nonācam pie milzīga skatuves, kur pilnā sparā noritēja vietējo iedzīvotāju iemīļotākā nodarbe - karaoke. Aijas Andrejevas un Jāņa Aišpura improvizēto koncertu te vēl ilgi neaizmirsīs! Lepojamies! 

Nu ko, vēl tikai nedēļa un mēs jau atkal tiksimies!

21/09/2018
Atstāt komentāru

Lūdzu, uzgaidiet...