Malaiziešu arhitektu lepnums - Putradžaja

Aizraujošākā nedēļas diena ir klāt, jo kā ik piektdienu ir laiks mesties iekšā negaidītos piedzīvojumos, sastapt pārsteidzošus cilvēkus un apskatīt pasakaini skaistas vietas. Šodien turpinām ceļojumu kopā ar Aiju Andrejevu un Jāni Aišpuru krāšņajā Malaizijā. Un šī ceļojumu diena solās būt patiesi neparasta, jo viesosimies Malaizijas administratīvajā pilsētā - Putradžajā, iemācīsimies iegūt gumiju, nogaršosim dažādus neparastus augus, apmeklēsim Kualalumpuras centrāltirgu, kur Aija ienirs sievisķīgā  šopingā,    savukārt, Jānis pa to laiku dosies ieskatīties savā pagātnē un nākotnē. 

Putradžaja - tulkojumā "putra" nozīmē princis, bet "džaja"- veiksmīgs. Tā atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Kualalupuras un kalpo kā Malaizijas federācijas administratīvais centrs. 1999. gadā valdības mītne tika pārvietota uz Putradžaju Kualalumpūras apkaimes pārapdzīvotības un sastrēgumu dēļ. 

No gida aizrautīgā stāstījuma varam secināt, ka malaizieši ar šo pilsētu ārkārtīgi lepojas. Šeit viss esot projektēts un uzbūvēts ar pašu malaiziešu rokām un, lai parādītu, ko viņi var paveikt, šeit ir atrodamas arī dažādu pasaules valstu arhitektūras kopijas, piemēram, Austrālijas vanšu tilts, Marokas tilts un tamlīdzīgi. Bet galvenā un svarīgākā celtne visā Putradžajā ir premjerministra birojs.

Tā kā pilsēta ir jauna un uzbūvēta pavisam nesen, tad tā ir ērta, funkcionāla un moderna. Jānim gan šķita, ka tai pietrūkst vēsturiska elpa, bet Aija, savukārt, raugās uz šo trūkumu pozitīvāk, jo ar gadiem radīsies arī šis faktors. Bet tā kā Putradžaja ir uzcelta vietā, kur agrāk pletās gumijkoku plantācijas, tad protams, devāmies noskaidrot, kā tad iegūst gumiju.

Un tieši šeit, atklājām, ka vēstures elpa slēpjas tieši gumijkokos. Jo šeit joprojām saglabājies tradicionālais gumijas iegūves un pārstrādes veids. Akrans un Faizals apsolīja mūsu ceļotājiem iemācīt šo amatu, tādēļ ar lielu interesi dodamies uz " Pilsētas lauksaimniecības parku". Šeit sapratām, ka gumijas ieguves process ir ne tikai grūts, bet arī ļoti laikietilpīgs process. 

Skaidrs, ka pēc smaga darba nepieciešams mazliet atvilk elpu. Pastaigājoties parkā, ceļabiedri nu nekādi nespēja atturēties no dažādu neparastu augu pagaršošanas. Skaties video un uzzini, kur Malaizijā aug skābenes, kā garšo negatavi melnie pipari un kas tas par oranžo brīnumu, ko labāk šeit nemēģināt nobaudīt.

Tālāk dodamies atpakaļ uz Kualalumpuru, lai apmeklētu katras pilsētas sirdi - tirgu. Šeit gan izvērtās neliels misēklis, jo Aijā pamodās sievišķīga vēlme ienirt šo krāšņo apģērbu, rotaslietu un suvenīru pārbagātībā, kas beidzās ar to, ka Jānis uz brīdi pazaudēja savu ceļojuma biedreni.

Nu ko, kavēdams laiku, Jānis uzgāja pavisam neparastu būcenīti ar vilinošu aicinājumu pie tā. Uzraksts vēstīja - "Apmierinājums garantēts!". Saprotams, ka šādam solījumam pretoties nav iespējams un Jānis dodas lūkot, kas šeit atrodas. Šeit sastapām  onkulīti, kurš sevi dēvē par Meistaru Činu un apgalvo, ka zina atbildes uz visiem jautājumiem. Cik tajā visā patiesības, cik labi iestudēts teātris, neviens nezine, bet saruna izvērtās sirsnīga un interesanta.

Šķiet, tirgus ir tā vieta, kur pārsteigumi un negaidītas tikšanās sagaida teju aiz katra stūra. Tieši tik nejauši sastapām Anuāru, kura ģimene šuj tradicionālo apģērbu jau vairākās paaudzēs. Anuārs apgalvo, ka tieši viņa veikaliņā var nopirkt labāko sonketu Malaizijā. Tas ir tradicionālā malaiziešu kostīma audums. Šo audumu auž no zīda, kokvilnas un tīra zelta. Lepnākie un sarežģītākie nopērkami pat par 1500 eiro. Tādu palaimējās pielaikot arī Jānim.

Tikmēr Aija gida pavadībā iepazina krāšņo batikas audumu klāstu. Tie ir tik unikāli, ka divus vienādus atrast nav iespējams, jo tie tiek krāsoti ar rokām. Saprotams, ka Aija neatteicās no iespējas arī pati iemēģināt roku audumu krāsošanā un apgleznošanā.  Abi ceļotāji nodevās šai radošajai nodarbei ar īpašu centību un rūpību. Kā arī labprāt uzzināja par šī mākslas veida vēsturi un izcelšanos.

Mums ļoti patīk Aijas radītais mākslas darbs. Un Tev? 

Uz šādas radošas nots arī atvadamies un gaidīsim tikšanos jau nākamajā piektdienā!

 

 

 

14/09/2018
Atstāt komentāru

Lūdzu, uzgaidiet...