Ļoti bieži ceļu satiksmes negadījumos "strādā" vecāku bezatbildība, pauž CSDD pārstāve

Vecāku bezatbildība - galvenais iemesls, kādēļ ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits Latvijā katru gadu ir pielīdzināms vidēji lielas Latvijas skolas apmēram. Proti, ik gadu nemainīgi Latvijā ceļu satiksmes negadījumos cieš ap 500 bērnu - 2017. gadā tie bija 540 bērni, bet seši bērni (līdz 15 gadu vecumam) ir miruši. “Tas ir ļoti bīstams rādītājs, taču liela daļa atbildības diemžēl gulst uz vecāku pleciem,” blogam NuKo.lv stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Valda Kjaspare.

Blogs NuKo.lv sadarbībā ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS) turpina rakstu sēriju – Nosargāsim bērnus. Šoreiz kārta pienākusi runāt par bērnu drošību uz ceļa – gan kā gājējam, gan kā velosipēdistam, gan kā automašīnas pasažierim. Jo īpaši CSDD pārstāvji sarunā ar NuKo.lv blogu izceļ pēdējo, turklāt negatīvā gaismā.

Nepiesprādzēts bērns, strauji bremzējot, “lido” ar ātrumu, kādā braucis auto

“Jāsaka, ka ceļu satiksmes negadījumos, kuros iekļūst bērni, ārkārtīgi bieži “strādā” vecāku bezatbildība – bērni visvairāk ceļu satiksmes negadījumos iekļūst nevis kā gājēji vai paši sava braucamrīka vadītāji, bet gan kā pasažieri pieaugušo automašīnās,” NuKo.lv stāsta Valda Kjaspare, CSDD pārstāve.

“Viens no uzskatāmākajiem vecāku bezatbildības piemēriem, ko ik dienas var redzēt arī ceļu satiksmē, – bērni tiek pārvadāti automašīnās nepiesprādzēti, tad vēl aizmugurē stāv kājās, vai arī sēž dažādās pozās – nekādi nefiksēti,” stāsta Kjaspare.

Viņa norāda – tas ir ļoti bīstami, jo automašīnai strauji bremzējot, kas nav retums ceļu satiksmē, bērns “lido” tieši ar to ātrumu, ar kuru automašīna braukusi, proti, pilsētā reālajā dzīvē tie var būt pat 60 km/h, bet ārpus pilsētas – jau daudz, daudz vairāk.

Pavasaris un vasara – bīstamākais laiks mazajiem gājējiem

Lai arī visbiežāk bērni ceļu satiksmes negadījumos cieš kā pasažieri, ļoti daudz traumu tiek gūts arī tad, kad bērni ceļu satiksmē piedalās kā gājēji vai sava transportlīdzekļa, piemēram, velosipēda, vadītāji. Kā NuKo.lv blogam stāsta CSDD pārstāve Kjaspare, jo īpaši maijā un jūnija sākumā bērni iekļūst nelaimēs uz ceļa.

“Laikā, kad bērni kļūst brīvāki skolā, teju vai gluži automātiski mazie ķipari uzskata, ka arī uz ceļa viņi var uzvesties brīvāk, lai arī, labi zinām – ceļu satiksmes noteikumi gan nemainās ar skolas brīvlaika iestāšanos,” stāsta CSDD pārstāve.

Šajā laikā ārkārtīgi liela nozīme ir informācijai, ko bērnam nodot vecāki – proti, ar bērnu būtu jāpārrunā, ka brīvība skolā nepārtop arī par brīvību uz ielas.

Tāpat siltajā laikā bērniem gribas kļūst ātrākiem – viņi ķer pēc divriteņiem, skrituļdēļiem, skrituļslidām utt.

“Nereti gadās tā – braucamrīks ir nopirkts, taču ne vienmēr mājās ir izrunāts, kur bērns ar to drīkst braukt un kā jāuzvedas uz ceļa.

Latvijas pilsētās, jo īpaši galvaspilsētā, bērniem un jauniešiem ir daudz vietu, kur izpausties – speciāli laukumi šādām aktivitātēm. Tad nu vecāku uzdevums ir pastāstīt, kā tur droši nokļūt,” stāsta Kjaspare.

Vaicāta, vai ir kāds īpašs vecums, kurā jo īpaši pastāv risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, CSDD pārstāve atbild noraidoši. “Katrā vecumā ir savas nianses, taču jāņem vērā, ka ik gadu bērns kaut ko izdara pirmo reizi savā dzīvē.

Tas, kā viņš vai viņa rīkosies, nonākot situācijā, kura nekad iepriekš nav bijusi, atkarīgs no informācijas, kas bērnam ir. Vislabāk, ja tāda informācija ir iegūta no vecākiem, nevis no citiem bērniem vai kaut kur saklausīta. Vecākiem ir jāiegulda izglītojošais darbs,” aicina Kjaspare.

Ieteikumi vecākiem:

  • Kopīgi ar bērniem atkārtojiet satiksmes noteikumus un pārrunājiet maršrutus, kurus, tuvojoties vasarai, izvēlēsies Jūsu bērni.
  • Pārrunājiet, kādus pārvietošanās līdzekļus (skrituļslidas, skrituļdēļus, riteņus utt.) ikdienā izvēlas Jūsu bērni un cik droši tie tiek lietoti.

Atgādinājums – skrituļslidotājs, skrituļdēļa un skrejriteņa braucējs ir gājējs, bet riteņbraucējs ir vadītājs.

  • Uzsveriet, ka ietve ir vieta gājējiem, bet brauktuve braucējiem.
  • Brauktuvi gājēji izmanto tikai tās šķērsošanai pa visīsāko trajektoriju. Pirms uzsākt ielas šķērsošanu, jāpārliecinās par drošību.
  • Ar savu piemēru esiet vislabākie skolotāji un padomdevēji saviem un citiem bērniem uz ielas.

Atgādinājumi bērniem:

 

  • Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, — pa ceļa nomali
  • Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam.
  • Diennakts tumšajā laikā gājējiem jābūt apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem vai jātur rokā iedegts lukturītis.
  • Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (visdrošākās ir pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, — krustojumos vai labi pārredzamās vietās.
  • Gājēji drīkst šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami (jānovērtē satiksmes drošība pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi).
  • Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Iekāpšana un izkāpšana jāveic no ietves puses, jo no brauktuves puses tas var būt bīstami.

Lai droša vasara! Nosargāsim bērnus!

 

30/05/2018
Atstāt komentāru

Lūdzu, uzgaidiet...