Kuras kaķu smiltis vislabāk izvēlēties Tavam pūkulim? Veselības un higiēnas apsvērumi

Patlaban lielveikali un zooveikali čum un mudž no dažādu “kaķu smilšu” piedāvājuma, - nu kā lai pūkaino četrķepu saimnieki neapjūk plašajā klāstā? Vai labāk ņemt cementējošās vai eko smiltis? Vai zilie, graudainie kristāliņi nekaitē kaķa veselībai, ja “muris”  tos apēd? Vaicājām veterinārārstei un veterinārās aptiekas speciālistei!

Visu veikalos pieejamo kaķu smilšu klāstu var iedalīt divos veidos - dabiski veidotas un mākslīgi veidotas smiltis. Kā norāda speciāliste, gan vienām, gan otrām ir savi plusi un mīnusi, tādēļ katram kaķu saimniekam būtu jāizvērtē, kas viņam patīk vislabāk.

Dažādas kaķu smiltis vari iegādāties arī NuKo.lv interneta lielveikalā ŠEIT!

Gan kaķi, gan cilvēkbērni kilogramiem smilšu jau apēduši

Pirmais un svarīgākais aspekts, kas nereti satrauc kaķu saimniekus, ir tas, vai dažādās smiltis nekaitē dzīvnieku organismam? Proti, bieži vien gadās, ka kaķi smiltīs dara ne tikai to, kam tās paredzētas – ne tikai nokārto dabiskās vajadzības, bet arī spēlējas ar tām, izmētā pa visu grīdu, un arī – apēd tās. 

“Kaķu smiltis pēc būtības nedrīkst būt kaitīgas, neatkarīgi no to veida. Kaķiem ļoti bieži smiltis ir ne tikai “tualete”, bet arī vieta, kur tas visādi izklaidējas vai spēlējas.

Turklāt pieredze rāda, ka gan kaķi, gan arī cilvēkbērni jau kilogramiem smilšu ir apēduši – un it nekas slikts nav noticis un nemaz nedrīkstētu notikt,” norāda Ķengaraga veterinārās ambulances dzīvnieku daktere Vita Antone.

Smiltis no dabiskiem materiāliem – nekaitē dabai, taču kaitē kanalizācijai.

Pie dabiski veidotām pieder tās ir kaķu smiltis, kas ir nākušas no dabas un pēc tam nedaudz apstrādātas. “Tās ir smltis, kuru izejmateriālos ir viss, kas saistīts ar koksni, kā arī siens, salmi vai kukurūza. Piemēram, tās var būt sapresētas koka granulas vai skaidas. Tāpat nopērkamas ir arī smiltis, kas ir granulētas no salmiem vai no siena,” NuKo.lv blogam stāsta Elita Bratkus, veterinārās klīnikas-aptiekas “Hīrons” speciāliste.

Viņa stāsta, ka patlaban ļoti populāras ir smiltis, par kuru izejmateriālu tiek izmantota kukurūza vai celuloze (pārstrādāts papīrs).

“Dabiskie materiāli darbojas arī kā aromatizētāji, turklāt tie arī samazina atkritumu apjomu, kas nonāk konteineros.

Zinām, ka ir cilvēki, kas izlietotas dabiskās kaķu tualetes ved uz laukiem, kur ierok smiltīs – dabai nekāds kaitējums no tā nerodas,” stāsta Bratkus.

Taču arī dabiskās izcelsmes smiltīm ir nepilnības. “Dabiskās smiltis ir atļauts, taču nerekomendē izmest kanalizācijas sistēmā. Gluži vienkārši nevar zināt, kas ar mūsu kanalizāciju sistēmu var notikt – labāk neriskēt,” uzskata speciāliste.

Tāpat, piemēram, smiltīm, kas izveidotas no kukurūzas, ir īpatnība, ka tās pieķeras kuplākai kažoka spalvai un līdz ar to tiek “iznēsātas” pa visu dzīvokli.

“Dabiskajiem materiāliem ir gan plusi, gan mīnusi. Te jāskatās ļoti individuāli – kas patīk kaķim un kas patīk saimniekam,” norāda Bratkus.

Mākslīgās smiltis – plusi un mīnusi

Mākslīgi radītās smiltis parasti ir no betonīta vai māliem gatavotas - ir dažādi varianti.

“Katrs ražotājs piedāvā dažādus variantus – ir gan smalkākas, gan rupjākas, gan ar lielākiem, gan mazākiem graudiem, ir gan vairāk, gan mazāk cementējoši.

Dažām smiltīm tiek likti klāt atsvaidzinātāji -  lavanda, ābolu smarža, kas neitralizē urīna smaku. Populāri ir arī baltu kristālu gabaliņi – un formas tur ir dažādas.

No pieredzes varu teikt, ka  kaķiem patīk šķeltas formas, bet ar bumbiņām grūti - gan kaķiem, gan saimniekiem, kas mēdz pakrist, uz tām bumbiņām uzkāpjot,” smej speciāliste. 

Tajā pašā laikā Ķengaraga veterinārās ambulances dzīvnieku daktere Vita Antone pauž, ka aromatizēto smilšu izvēlē saimniekiem ir jābūt piesardzīgiem.

“Nereti gadās tā, ka kaķis pierod pie kāda noteikta aromāta smiltīm un tad citas vairs “neatzīst”. Taču ja veikalā neatrodas konkrētās smiltis ar lavandas vai kādu citu aromātu, kaķis savas dabiskās vajadzības sāk kārtot “pa kaktiem”.

Kā “plusu” mākslīgi radītām smiltīm, kas ir gaišākas nokrāsas, veterinārās klīnikas un aptiekas speciāliste Bratkus min iespēju noteikt kaķa veselības stāvokli. Tieši urīns un izkārnījumi bieži vien ir pirmais indikators, ja mājdzīvniekam radušās kādas veseslības problēmas.

“Labi ir tas, ka šajās smiltīs var redzēt urīna krāsu, un var redzēt urīnssitēmas problēmas,” saka dzīvnieku speciāliste.

Katrs kaķītis – personība ar raksturu

Izvēloties smiltis vissvarīgāk tomēr pievērst uzmanību katra kaķa un katra cilvēka uzvedības untumiem. “Piemēram, jāpievērš kaķu kastes tilpumam, - ja taupa betonīta smiltis, tad sanāk ņemšanās un galu galā nekāds ietaupījums neizdodas. Nevajag taupīt smiltis. Katram kaķim individuāli, kā nu tas “to lietu” dara – ir kaķi, kuriem vajadzīgas vienmēr tīras smiltis, turklāt daudz, lai var pakašņāties, bet ir kaķi, kuriem ir vienalga, cik daudz smilšu kastītē un cik tā tīra. Cik kaķu, tik raksturu,” stāsta Bratkus.

“Kaķim veselība būs tad, ja arī saimnieks būs apmierināts. Ja pašam saimniekam nepatīk smarža, kas paliek kastītē, tad arī kaķis jutīs stresu un var parādīties izmaiņas uzvedībā,” stāsta “Hīrons” speciāliste.

Interesanti ir tas, ka arī kaķi urbanizējas un pierod pie “pilsētas ērtībām”. “Ir bijuši mēģinājumi, dodoties garākās brīvdienās atpūsties laukos, kastīti nolikt ārā – lai kaķi radinātu, ka var nokārtoties arī dabā...” dažādus kuriozus atceras speciāliste.

Rezumējot viņa saka: “Nav vienas receptes, kādas smiltis izvēlēties. Es vairāk atbalstītu vietējos – tos, kas smiltis ražo no kukurūzas smiltīs, kuras pēc tam var ierakt laukos. Taču, ja kaķis ir garspalvains, viņš izvazās šīs smiltis pa visu māju, dzīvokli, tad saimniekam rodas diskomforts. Tad jau labāk lai saimnieks paliek pie cementējošām. Turklāt vēl svarīgs faktors ir saimnieka maciņa biezums,” to, ka viss atkarīgs no saimnieka un kaķa sajūtām, vēlreiz akcentē veterinārijas speciāliste.

 

 

20/02/2018
Atstāt komentāru

Lūdzu, uzgaidiet...