Kara atstātās pēdas Sarajevas ielās un cilvēku likteņos

Klāt atkal piektdiena un tas nozīmē, ka NuKo Tevi aicina ceļot un iepazīt brīnumainas vietas, neizejot no mājas. Arī šonedēļ turpinām sekot līdzi Ginta Andžāna un Goran Gora piedzīvojumiem maz iepazītajā, bet tik skaistajā Bosnijā un Hercegovinā. Šajā "700 pasules brīnumi" sērijā atgriezīsimies ne tik senā, bet ļoti skumjā pagātnē, kad šo brīnumskaisto zemi plosīja karš. Bet dienas noslēgumā mūsu ceļotāji baudīs uzmundrinošu kafiju, kādu gatavo tikai šeit.

Vai zināji, ka Sarajevu mēdz dēvēt arī par "Suņu pilsētu"? Un nav nekāds brīnums, jo, ja kaut kur ir īsta suņu paradīze, tad tā noteikti ir Sarajevā. Šī ir vienīgā pilsēta Bosnijā, kur klaiņojošus suņus sapotē, sterilizē un palaiž atpakaļ ielās. Iespējams, aiz pateicības vai kāda cita iemesla dēļ, bet klaiņojošie suņi šeit ir draudzīgi, pieklājīgi un labi sadzīvo ar cilvēkiem. Kā stāsta Edins, tad cilvēki ved uz Sarajevu suņus pat no citām pilsētām.

Visa ceļojuma laikā nonācām pie secinājuma - lai arī par ko būtu sarunas, tās agri vai vēlu nonāk līdz pēdējā kara tēmai. Un nav nekāds brīnums, jo kara atstātās sekas redzamas ik uz soļa - sagrautajās ēkās, ložu caurumos un cilvēku likteņos. Šodienas ceļotājam pat grūti apjaust, kā tik skaistā vietā verēja risināties tik traģiski notikumi.

Kad 90. gadu sākumā Sociālistiskā Dienvidslāvijas Republika sāka izirt, pirmās atdalījās Slovēnija un Maķedonija, mazliet vēlāk Horvātija, bet Bosnijas un Hercegovinas gadījumā viss nebija tik vienkārši. Šeit situācija bija viena no sarežģītākajām, jo līdz 1991.gadam šeit dzīvoja 44% musulmaņu bosņaki, 31% pareizticīgie serbi un 17% horvātu katoļi. Katras tautas pārstāvji republikas likteni redzēja savādāk, kas noveda pie asa etniskā konflikta. Ar šo brīdi Bosnijā sākās drūmākais laiks valsts vēsturē - cilvēku ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs, etniskās tīrīšanas, nežēlīgas slepkavības, pilsētu aplenkšanas un apšaudes. Serbu karaspēka Sarajevas aplenkums ilga 4 gadus, kura laikā vairāk kā 300 000 iedzīvotāju atradās pastāvīgās nāves briesmās ne tikai no nepārtrauktām apšaudēm, bet arī bada un slimību dēļ.

1993.gadā bosniešu armija zem Sarajevas lidostas izraka tuneli, kas bija vienīgais veids, kā izkļūt vai iekļūt aplenktajā pilsētā. 760 m garais tunelis tika izveidots galvenokārt militārām vajadzībām un civiliedzīvotāji to šķērsot varēja tikai ar īpašām atļaujām. Edis Kolars ir cilvēks, kurš par šo tuneli un laiku, kad tas glāba dzīvības, var pastāstīt ļoti daudz, jo viņš bija tur, apsargāja tuneli un šķērsojis to gandrīz 500 reižu. Skaties video un uzzini, kāda loma kara laikā bija šim tunelim, kādēļ tas bija ārkārtīgi bīstams un kādi notikumi norisinājās 3 gadu laikā, kamēr tunelis darbojās. 

Kara šausmas un cilvēku ikdienu aplenkumā nav iespējams aprakstīt vārdos, to tā pa īstam var saprast tikai tas, kurš to visu ir piedzīvojis. Edis Kolars pēc kara pilda šo grūto misiju - stāstīt par tā laika notikumiem ar cerību, ka nekas tāds vairs neatkārtosies. Arī mūsu gids Edins ir piedzīvojis Sarajevas aplenkumu un kara šausmas. Tolaik viņam bija tikai 4 gadi, bet šos notikumus viņš atceras vēl kā vakar, jo ko tādu nav tik viegli aizmirst.

Lai arī šodien karš ir aiz muguras un cilvēki var dzīvot mierā, tomēr pēc kara šī valsts tā arī palika sadalīta  - Serbu Republika, Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Brčko apgabals. It kā viena valsts, bet katram apgabalam ir savs prezidents, parlaments un konstitūcija. Un šīs robežas vienas valsts ietvaros dala ne tikai šo zemi, bet arī cilvēkus. 

Tālāk mūsu ceļš ved uz pilsētu pašos Serbu teritorijas dienvidos. Trebinjes centrālajā laukumā katru rītu norisinās neliels augļu un dārzeņu tirgus. Kur gan vēl, ja ne šeit var sastapt cilvēkus, kuru likteņus karš ietekmējis vistiešākajā veidā. Lielākā daļa Trebinjes iedzīvotāju ir serbi un daudzi šeit nokļuvuši tieši kara dēļ, kad bija spiesti pamest Sarajevu. Aptaujātie cilvēki pat nezina, kādēļ sākās šis karš un kurš to uzsāka. 

Bet nu jau pietiks par skumjo un laiks baudīt Trebinji skaisto dabu un aplūkot daudzās baznīcas. Vienā no tām paviesojās arī mūsu ceļotāji un bija patiesi pārsteigti, ka līdzās svētajiem uz baznīcas sienām attēloti arī dažādi karavadoņi un pat  slavenais zinātnieks Nikola Tesla - visa Serbijas vēsture vienuviet.

Visā šajā tautu, apgabalu un uzskatu dažādībā ir viena lieta, kas apvieno visus neatkarīgi no tautības vai ticības - tā ir bosniešu kafija. Vietējie noteikti ņems ļaunā, ja nosauksi to par turku kafiju, jo šo kafiju gatavo citādi. Gints un Goran Gora paviesojās kafejnīcā, kur joprojām glabā šo seno kafijas rituālu. Skaties video un uzzini īsto bosniešu kafijas noslēpumu.

Ar kafijas pauzi arī noslēdzam šīs dienas ceļojumu, lai tiktos atkal pēc nedēļas.

 

13/07/2018
Atstāt komentāru

Lūdzu, uzgaidiet...