Kāpēc suņus var izprovocēt divritenis un kādēļ vakcīna ir obligāta - stāsta bērnu ķirurgs

Turpinot rakstu sēriju par bērnu drošību, kas top sadarbībā ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS),  NuKo.lv blogs piedāvā bērnu ķirurga Jāņa Upenieka viedokli un ieteikumus, ko darīt un kā uzvesties, lai nenotiktu traģēdija gadījumā, ja ģimenē aug gan cilvēkbērns, gan - četrkājains draugs.

NuKo.lv blogs jau rakstīja par bērnu traumatismu suņu kodumu kontekstā, kā arī piedāvāja izlasīt kinoloģes Everitas Pānes profesionālo skatījumu uz suņu un bērnu attiecībām no dzīvnieka psiholoģijas viedokļa.  To, kā arī apkopotos statistikas datus par to, cik bieži Latvijā suņi nodara pāri bērniem, lasi ŠEIT

BKUS bērnu ķirurgs Jānis Upenieks norāda – dzīvniekus un bērnus nedrīkst atstāt vienus pašus bez uzraudzības. Uzmanīgiem jābūt arī svinību laikā - kamēr pieaugušie aizņemti sarunās un gādājot, lai viesiem nekā netrūktu,  netiek pievērsta pietiekoši liela vērība, ko šajā laikā dara bērni un dzīvnieki.

Bērni bieži tiek sakosti, aiztiekot dzīvnieku, kamēr tas ēd vai ir apgūlies atpūsties.  Vecākiem vajadzētu izrunāt ar bērniem, ka sunītis ēšanas laikā jāliek mierā. Tāpat kā bērnam nepatiks, ka kāds atņem gardāko kumosu no šķīvja, to necietīs arī dzīvnieks.

Tāpat “tabu”ir brīdis, kad dzīvniekam pašam ir savi mazuļi. Tāpat kā mēs mīlam un aizsargājam savus bērnus, arī kucīte vai kaķenīte var uzbrukt cilvēkbērnam, ja saskatīs viņā apdraudējumu savu bērnu drošībai. 

Visbiežāk bērnus sakož pašu ģimenes mīlulis

Katram vecākam ir skaidrs, ka nedrīkst bērnam ļaut mīļot svešus dzīvniekus. Taču visbiežāk kodumu izraisa pašu ģimenes mīlulis. Bieži dzīvnieku radītas traumas bērni gūst arī, viesojoties pie radiniekiem vai draugiem. Suns šķiet jau zināms, agrāk nekas slikts nav noticis, un tiek zaudēta modrība.

Mazākie bērni mēģina iepazīt dzīvnieku ne tikai actiņām, bet arī glaudot, paraustot aiz ausīm vai astes, pataustot garo mēli un acis. Sunim var pietrūkt pacietības,  un viņš var uzrūkt vienu vai otru reizi, ja bērns neliekas mierā – arī iekost. 

No suņiem jāuzmanās, arī braucot ar velosipēdu – dzīvniekam nepatīk riteņu radītā (cilvēkam nedzirdamā) skaņa, kā arī var rasties instinktīva vēlme notvert mūkošo “medījumu”, iekampjot bērnam kājā, stāsta dakteris Upenieks.

Jāatceras, ka pat ja kodiens nav radījis nopietnu traumu, bērnam būs jāsaņem nepatīkamas potes pret trakumsērgu. Potēšana tiek uzsākta visiem bērniem, pat ja dzīvnieks ir vakcinēts, jo dzīvnieka vakcinācija pasargā to no saslimšanas ar trakumsērgu, bet negarantē, ka dzīvnieks var būt šī vīrusa pārnēsātājs. Trakumsērga ir neārstējama slimība ar letālu iznākumu, tādēļ vakcinācija ir vienīgais saprātīgais un efektīvais profilakses ceļš.

Eksperti no Valsts Izglītības un satura centra (VISC) atgādina arī, - bērnam iekost var arī citi mājdzīvnieki – seski, šinšillas, žurkas, jūras cūciņas, dažādi putni, piemēram, ja bērns dzīvnieka būrī iebāž pirkstus. Īpaša uzmanība bērnam jāpievērš, ja tiek apmeklēta dzīvnieku izstāde, kurā nevajadzētu
atļaut bērnam glaudīt vai apmīļot svešu dzīvnieku, pat ja dzīvnieka saimnieks aicina to darīt. Par to ar bērnu jāvienojas pirms šādas izstādes apmeklējuma.

Naski kodēji - arī kukaiņi

Vasarā daudz laika tiek pavadīts ārpus telpām, kur ir daudz dunduru, odu, lapseņu un citu kukaiņu. Īpaši jāuzmanās no iršiem, bitēm, lapsenēm un kamenēm. Visbīstamākie ir dzēlieni sejā un mutē.

Brīvā dabā ēdot saldus augļus un ogas vai kūkas un dzerot saldinātus dzērienus, kukainim viegli iespējams nonākt mutē, atgādina VISC.

Lai samazinātu kukaiņa kodiena risku, jāievēro šādi nosacījumi:
■ brīvā dabā neēst, piemēram, saldējumu vai kūkas, un nedzert, bet, ja tomēr tiek dzerts, tad izmantot salmiņu, lai kukainis nenokļūtu mutē;
■ nestaigāt basām kājām, īpaši pa ziedošām pļavām;
■ pieaugušajiem likvidēt lapseņu pūžņus, ja tādi atrodas dzīvesvietas tuvumā;
■ bites, lapsenes, kamenes un iršus neprovocēt ar asām kustībām.

Latvijā mežos, krūmājos, pļavās un arī pilsētu parkos ir sastopamas ērces, kas parasti ir aktīvas no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos laikapstākļos šis periods var būt garāks.

Ērces visbiežāk nokļūst uz cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. "Dodoties mežā, apģērbs jāpielāgo tā, lai
ērce nevarētu zem tā pakļūt.

Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, piedurkņu galiem un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, krekls jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces ir labi saskatāmas.

Pārnākot mājās no meža, pieaugušajiem ir jāpārliecinās, vai uz bērna drēbēm un ķermeņa nav piesūkušās ērces. Ērces var atnest mājās arī ar mežā plūktiem augiem vai sēņu groziem," atgādina VISC eksperti.

Raksts tapis sadarbībā ar gardajiem un veselīgajiem "Alma" jogurtiem!

 

06/06/2018
Atstāt komentāru

Lūdzu, uzgaidiet...