Indijas Venēcija - ezeru zeme Šrīnagara

Laiks atvilkt elpu ikdienas skrējienā un ienirt tālās Indijas krāšņajos dabas skatos, un ļauties nesteidzīgām sarunām ar interesatiem cilvēkiem.  Šodien pametīsim trokšņaino Deli un iepazīsim pavisam citu Indiju - mierpilno Kašmīras apgabala vasaras galvaspilsētu Šrīnagaru. Iepazīsim dzīvi uz ūdens, tirgosimies un pavadīsim laiku sarunās. Tieši tik mierīgs un relaksējošs būs mūsu šodienas ceļojums.

Ierodoties Šrīnagarā pārņem sajūta, ka esam ieradušies pavisam citā valstī. Šeit nav nekā no iepriekš iepazītās Indijas - cita daba, cilvēki un paražas. Šrīnagara tiek dēvēta arī par Indijas Venēciju, jo šeit dzīve galvenokārt norit uz ūdens.  Galvenais pārvietošanās līdzeklis ir laivas, mājas atrodas uz ūdens un vietējie iedzīvotāji pat iemanījušies uz ūdens ierīkot dārzus un audzēt dārzeņus.

Ja jau esam šādā neparastā vietā, tad arī mūsu ceļotāji atstāj sauszemi un dodas izpētīt dzīvi uz ezera. Mūs sagaida laipnais un smaidīgais Hamids, kurš mūs izmitinās savā peldošajā mājā/viesnīcā, pastāstīs par šejienes dzīvi un ikdienu. Hamids stāsta, ka ideju par peldošajām mājās atveduši briti, jo viņiem bijis liegts iegādāties šeit zemi. Tad nu viņi būvējuši mājas tieši uz ūdens. Tā šī tradīcija saglabājusies līdz pat mūsdienām. Hamida ģimene jau ceturtajā paaudzē nodarbojas ar šo biznesu un uzņem viesus savā peldošajā viesnīcā. 

Hamids mūsu ceļabiedrus uzskata par draugiem, tādēļ laipni izrāda arī savas mājas un pastāsta par neparasto veidu, kā šejienieši tiek galā ar aukstajām ziemām. Un jāatzīst, šis ir visai neparasts veids. Lai sasildītos, nepieciešams kangri jeb ogļu pods, tajā ieber kvēlojošas ogles un liek zem apģērba. Tā šejienieši pavada aukstās ziemas - sēžot un sildoties.

Bet, kamēr ir vasara un ezers nav aizsalis, šeit tik tiešām ir īsta atpūtnieku paradīze, jo pat veikali un dažādu lietu tirgotāji piebrauc līdz pašām durvīm. Arī mūsu ceļotāji Goran Gora un Aldis Siliņš izmanto iespēju iepirkties, neizejot no peldošās mājas.  Tomēr galvenais nav tas, ko Tu nopērc, bet gan saruna ar tirgotājiem. Ja šokolādes, dzērieni un lotosa sēklas mūsu draugus īsti neuzrunāja, tad safrāna tirgotājs tika uzņemts ar lielu interesi. Jo kā gan citādi, Indija taču ir viena no lielākajām safrāna audzētājvalstīm. Tādēļ nevarējām laist garām izdevību uzzināt mazliet vairāk par to, kā tiek audzēta un novākta pasaulē dārgākā garšviela. Ja arī Tu vēlies uzzināt, kādēļ safrāns ir tik dārgs un kā tas tiek audzēts, nosteikti noskaties video.

Kad esam tā kārtīgie iepirkušies un no sirds parunājuši, laiks mazliet izkustēties un doties izpētīt ezeru. Tikai šādi, lēni slīdzot pa ezera ūdeņiem, kļūst skaidrs, kādēļ cilvēki šeit ierodas meklēt mieru un apskaidrību. Šeit valda tāds skaistums un miers, ka cilvēks gluži nemanot kļūst mazliet laimīgāks. 

Šejienes cilvēki apbrīnojamā veidā ir iemācījušies izmantot visu, ko ezers spēj sniegt. Viņi ne tikai šeit dzīvo, bet arī ierīko dārzus un ievāc lopiem barību. Varētu domāt, kas gan šeit varētu izaugt un ko gan šeit varētu atrast ēdamu, bet izrādās, viss ir iespējams. Savedot ūdenszāles un zemi, veidojas peldoši dārzi, kur aug viss iespējamais - sākot no tomātiem un gurķiem un beidzot ar pupiņām, arbūziem un kabačiem. Ūdens liliju lapas izrādās ir ļoti laba barība lopiem, tādēļ šeit redzamas daudzas laivas, kurās šo vērtīgo barību ved uz sauszemi. 

Šīs dienas pozitīvākā tikšanās noteikti ir ar Kašmīras slavenāko bitenieci Hasinu. Viņa pati apgalvo, ka viņas medus ir ļoti slavens un pieprasīts un, ka pie viņas esot iepircies pat Miks Džegers un Hulio Iglesias. Vai tā ir patiesība, to mēs nezinām, bet medus Hasinai tiešām ir labs. Pie Hasinas dabūjams gal liliju medus, gan ābolu medus un pat hašiša un opija medus, kas esot jālieto, lai būtu laimīga dzīve. 

Uz šīs saldās nots šoreiz arī atvadāmies, lai jau pēc nedēļas atklātu jaunus Indijas noslēpumus, sastaptu jau citus neparastus cilvēkus un iepazītu atkal citu Indiju.

 

 

 

 

30/11/2018
Atstāt komentāru

Lūdzu, uzgaidiet...